Viesnīca gandrīz nekad nav viena telpa.
Tā ir ierašanās, gaidīšana, orientācija, brokastis, pārejas, klusums, kustība un atelpa. Tāpēc arī mūziku viesnīcā reti kad vajadzētu uztvert kā vienu nepārtrauktu straumi visai ēkai.
Kāpēc viesnīcas mūzikai jādomā zonās?
Tāpēc, ka viesis viesnīcu nepiedzīvo vienā gabalā.
Viņš ierodas vestibilā, pārslēdzas gaitenī, atslābst spa telpā, brokasto restorānā un atgriežas numurā. Ja visas šīs vietas skan vienādi, telpa zaudē skaidrību.
Kādas zonas parasti nosaka pieredzi?
| Zona | Ko mūzikai tur bieži jādara |
|---|---|
| Vestibils | radīt pirmo iespaidu un orientējošu noskaņu |
| Brokastu zona | noturēt vieglu ritmu un sociālu komfortu |
| Koridori un pārejas | savienot telpu bez liekas uzmanības prasīšanas |
| Spa vai atpūtas zona | palīdzēt ķermenim pārslēgties uz mieru |
Kur viesnīcas bieži kļūdās?
Tas var šķist vienkāršāk, bet tas bieži padara pieredzi plakanu un neprecīzu.
Tieši tur viesis pirmo reizi sajūt, vai viesnīca ir skaidra, mierīga un pārliecināta par savu raksturu.
Ja katrai telpai ir sava noskaņa, bet nav kopīgā pavediena, viesnīca sāk justies sadrumstalota.
Viesis ne vienmēr spēs nosaukt, kas tieši bija nepareizi. Bet viņš ļoti ātri sajutīs, ja telpas savā starpā “nesarunājas”.
Ko nozīmē laba zonu pieeja?
Tā nozīmē divas lietas vienlaikus:
- katrai zonai ir sava funkcija,
- visām zonām ir kopīga viesnīcas sajūta.
Tas ir daudz tuvāk telpas arhitektūrai nekā vienkāršai mūzikas izvēlei.
Secinājums
Mūzika viesnīcām kļūst daudz spēcīgāka brīdī, kad uzņēmums sāk domāt nevis par vienu skaņu visur, bet par dažādām zonām ar vienu konsekventu identitāti.
Tieši tad mūzika sāk palīdzēt telpai izskatīties un justies tā, it kā tā tiešām būtu veidota ap viesi.